2006. gada 22. septembrī , par bezvēsts pazudušu tika pasludināta sešpadsmit gadīgā Annamarija Indāne. Meitene bija devusies stopēt no skolas uz mājām, taču diemžēl, kopš tā brīža par viņas atrašanās vietu ziņu nav.

Par Annamarijas pazušanu tika informēta policija, taču meklēšanā aktīvi iesaistījās arī viņas māsa Dana. Danas draugu un paziņu lokā atradās vienaudži, kas šokēti par notikušo, nespēja palikt malā, un nolēma palīdzēt Danai māsas meklēšanā.

Tādejādi, kopējiem spēkiem, pamīšus policijas darbam, tika organizēts visu veidu mēdiju, dažādu sabiedrisku iestāžu un vienkārši palīdzēt gribošo cilvēku informatīvais atbalsts. Jaunieši piedalījās arī pašā meklēšanas procesā, apskatīja iespējamās pazušanas vietas, meklēja Annamariju Jēkabpils autoostas video ierakstos, apvaicāja vietējos iedzīvotājus, izplatīja viņas aprakstu pašu spēkiem un ar Ceļu policijas, un vietējo laikrakstu starpniecību, vārdu sakot, darīja visu iespējamo, lai informācija par Annamarijas pazušanu un viņas apraksts būtu pieejams pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam.

Šī procesa laikā, jaunieši saprata, ka tuvinieka pazušanas gadījumā, cietušā ģimene viena pati ir bezspēcīga, pat tad, ja ir gatava aktīvi iesaistīties meklēšanas procesā. Šokēja nesakārtotā sistēma attiecībā uz bezvēsts pazudušo meklēšanu, lēnā un nokavētā reakcija no policijas puses, un arī sabiedrības vienaldzība. Tika saņemti rupji atteikumi par pazudušā bērna apraksta izvietošanu no stratēģiski nozīmīgām sabiedriskām iestādēm.

Radās doma par biedrības izveidi, kas spētu sniegt atbalstu bezvēsts pazudušo bērnu tuviniekiem, kā arī izmantojot pieejamos resursus palīdzētu meklēšanas darbā.

2007. gada 14.aprīlī no mājām, Rīgas rajona Krimuldas pagastā iziet nepilngadīgā Justīne Legzdiņa, lai dotos uz Inčukalna mūzikas skolu, bet līdz skolai tā arī netiek. Šis gadījums zināms, kā nākamais skaļākais pēc Annamarijas pazušanas un šie paši jaunieši nolemj palīdzēt Justīnes tuviniekiem meitenes meklēšanā. Izmantojot iepriekš iegūto pieredzi, tiek informēti masu saziņas līdzekļi. Publiski tiek uzrunātas visas sabiedriskās iestādes un uzņēmumi, kuri varētu izvietot meitenes aprakstu sabiedrībā redzamā vietā. Tādejādi, tiek likts pamatakmens vienotam informācijas izvietošanas tīklam. Šoreiz, papildus saviem spēkiem, jauniešiem izdevās piesaistīt arī brīvprātīgos no Sarkanā Krusta, Valsts Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, lai kopā ar Valsts policijas un Nacionālo bruņoto spēku cilvēkiem veiktu Justīnes meklēšanu plašā teritorijā Sēnītes rajonā. Pateicoties Inčukalna novada domei, tika nodrošinātas pusdienas visiem 220 meklētājiem.

2007. gada 22.maijā tiek oficiāli dibināta „Bezvēsts Pazudušo Bērnu Meklēšanas biedrība”. Šobrīd biedrībā darbojas 5 personas:

• Valdes priekšsēdētājs: Raivis Narbuts
• Valdes locekļi: Zane Ruģēna, Jeļena Žimaļina
• Biedri: Dāvis Bojārs, Dana Indāne

Biedrības mērķis ir:

• Sabiedrības līmenī veikt pasākumus, lai veicinātu bezvēsts prombūtnē esošu nepilngadīgu personu atrašanu, kā arī mazinātu nepilngadīgu personu bezvēsts pazušanas gadījumu skaitu Latvijā.

Biedrības uzdevumi ir:

• Iesaistīt sabiedrību bezvēsts prombūtnē esošu nepilngadīgu personu meklēšanā un ar nepilngadīgu personu pazušanu saistīto problēmu risināšanā.
• Savas kompetences ietvaros veikt preventīvus pasākumus, lai mazinātu nepilngadīgu personu bezvēsts pazušanas gadījumu skaitu Latvijā;
• Bezvēsts prombūtnē esošu nepilngadīgu personu meklēšanas pasākumu veicināšana, savas kompetences ietvaros sadarbojoties ar bezvēsts prombūtnē esošo nepilngadīgo piederīgajiem un par meklēšanas pasākumu veikšanu atbildīgajām iestādēm;
• Psiholoģiska un informatīva atbalsta sniegšana bezvēsts prombūtnē esošu nepilngadīgu personu piederīgajiem;
• Sadarbojoties ar līdzīga profila organizācijām ārvalstīs, veicināt bezvēsts prombūtnē esošu nepilngadīgu personu meklēšanu arī ārpus Latvijas valsts robežām.

Biedrības pastāvēšanas laikā esam aktīvi darbojušies sešpadsmit bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšana. Varam sacīt, ka paveikts ir kas daudz nozīmīgāks. Sabiedrība kopumā, atbildīgās valsts instances, ģimenes, bērni – visi tie, kas ir iesaistīti, pat atbildīgi, tajā, ka katru gadu bezvēsts prombūtnē tiek reģistrēti neskaitāmi bērni, ir beidzot pievērsuši uzmanību šai samilzušajai problēmai un ir beidzot gatavi meklēt risinājumu. Ja salīdzinām situāciju tagad un pirms Annamarijas Indānes pazušanas, varam secināt, ka izmaiņas ir notikušas un ir sācies nozīmīgs pārmaiņu process.

BPBMB Meklēšanas nodaļa seko līdzi informācijai par bezvēsts pazudušām personām un iespēju robežās cenšas palīdzēt jebkuram, kurš pie mums vēršas. Pēdēja laika aktivitātes lielākoties saistītas informācijas izplatīšanu un konsulatatīva rakstura jautājumiem, lai palīdzētu efektīgāk veikt meklēšanas pasākumus.

Jau no biedrības pirmsākumiem notiek darbs arī pie pašas bezvēsts pazudušo meklēšanas sistēmas uzlabošanas.

Izmantojot Informācijas tehnoloģiju dāvātās iespējas veicināt sabiedrības informētību par bezvēsts pazudušu bērnu gadījumiem. Izveidot datubāzi, kurā ir pieejama informācija par meklēšanā esošiem bērniem, kas tiek regulāri atjaunota, kā arī izveidot automatizētu sistēmu, kas šo datubāzes informāciju piedāvās dažādās formās (baneris, plakāts, informatīvās skrejlapas, u.c.), lai to varētu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izplatīt.

Piesaistot dažādu jomu speciālistus, pētīt esošās bezvēsts pazudušo meklēšanas metodes un veikt nepieciešamās darbības, lai šīs metodes tiktu uzlabotas, vai arī tiktu ieviestas jaunas.

Paralēli jau piesaistītajiem resursiem (kinologu apvienība „Saules suns”) meklēt sadarbības partnerus gan Latvijā gan arī līdzīgas organizācijas ārvalstīs.

Taču galvenais – vēl un vēl pievērst sabiedrības uzmanību šai problēmai un mēģināt mainīt tās attieksmi jau pašā saknē, lai izskaustu bezatbildību no vecāku un dažādu atbildīgo institūciju puses, kā arī aicināt cilvēkus būt atsaucīgiem un uzmanīgiem.